Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Publikāciju sērija - problēmjautājumi
Pēdējās izmaiņas veiktas:
27.01.2013
Projekta noslēguma publikāciju sērija par aktuāliem pētījuma problēmjautājumiem

Cilvēks dzīvo laukos nevis reģionā
Aija Priedīte 
 

Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes starpdisciplinārais trīs gadu ESF projekts Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes – Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas” (Vienošanās Nr. 2009/0222/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/087) noslēdzas ar 2012.gada 31. decembri. Projektu uzsākot, publiskā sfērā izskanēja gan nievas par projekta nosaukumu, gan arī nicīgi izteikumi par to, kāpēc šāds pētījums vispār vajadzīgs. Tika pausts viedoklis, ka būtu labāk naudu izdalīt lauciniekiem. Šeit neielaidīšos diskusijās par šiem uzskatiem, bet mēģināšu īsi pastāstīt par projekta rezultātiem. >>>

 
Starpdisciplinaritāte – kas tas par putnu? 
Ilze Auzāne

«Starpdisciplinaritāte ir divu vai vairāku disciplīnu sintēze, kas veido jauna līmeņa diskursu un zināšanu apvienošanu,» politoloģe Rasma Kārkliņa gluži kā pieredzējis ornitologs rakstu krājumā Akadēmiskā dzīve atbild uz virsrakstā uzdoto jautājumu. Pētnieki šo pieeju izmanto tajos gadījumos, kad tiek pētīta problēma, kas atsevišķai nozarei nav pa zobam, liekot cerību uz to, ka starpdisciplinaritāte kļūs par vistiņu, kas izdēs zelta oliņu. >>>
 
Vai Latvijas lauki kādam vispār ir vajadzīgi?
Ilze Auzāne
 
Uz virsrakstā uzdoto jautājumu «Vai Latvijas lauki kādam vispār ir vajadzīgi?» projekta Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes – Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas vides zinātnieks Ivars Pavasars atbild, ka no dabas resursu viedokļa noteikti, ka jā. Patlaban pasaulē ir lauksaimniecības zemju trūkums un daudzas valstis domā, kur un ko audzēt. «Mēs esam pretējā situācijā – mums ir ļoti daudz it kā «nevajadzīgu» zemju, kuras tiek apstrādātas arvien vairāk un vairāk,» norāda pētnieks. Lai arī rakstā Latvijas lauku kultūrvides pārmaiņas – vai tikai uz ļaunu? viņš stāsta par lauksaimniecības zemju marginalizāciju (pamešanu) un vēlāku renaturalizāciju (aizaugšanu), paralēli šiem abiem procesiem notiek arī «atsevišķu auglīgu teritoriju intensifikācija», kas ir vēl viena raksturīga parādība Latvijā. «Lauksaimniecība atveseļojas,» uzskata Ivars Pavasars, un, iespējams, jau pēc desmit divdesmit gadiem mēs transformēsim aizaugušās zemes, lai audzētu ķīniešiem cukurbietes. Līdzās lauksaimniecības zemēm laukos ir pieejams vēl viens nozīmīgs resurss, kura nepietiekamība daudzviet pasaulē sagādā ļoti lielas problēmas, – tas ir saldūdens, kura trūkumu mēs nekad neesam izjutuši. «Tieši otrādi – mums tā ir par daudz,» apgalvo vides zinātnieks. >>>  
    
Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes – vai mazās lauku saimniecības un to apsaimniekotāji Latvijas valstij ir ekonomiski vajadzīgi, vai tie ir tikai Latvijas kultūrvides uzturētāji?  
Ilze Auzāne
 
«Raugoties uz saimniekošanu kā tādu, kur lauku vērtība ir saistīta ne tikai ar lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti/produktivitāti, bet arī ar kulturālo dažādību, tradīcijām, lokālo identitāti, vides ilgtspēju un rekreāciju, jeb tā, lai lauku vide lauciniekiem, pilsētniekiem un tūristiem ir saistoša un interesanta, tieši mazās iniciatīvas ir stratēģiski svarīgas lauku vides attīstībā un saglabāšanā,» projekta Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes dalībnieku publikācijā Ieteikumi lauku pašvaldībām, valsts institūcijām, politikas veidotājiem raksta sociālantropoloģe Agnese Cimdiņa, kura savā pētījumā analizē saimniekošanas veidus Latvijas laukos, padziļinātu uzmanību pievēršot bioloģiskajām un pirts saimniecībām. >>>
 
Vai «Īrija» ir Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģija?  
Ilze Auzāne
 
«Latvijas publiskajā telpā valda panika par masveida aizbraukšanu, un Latvijas valdība sākusi veidot dažādus plānus un programmas, ar kuru palīdzību cer atgriezt aizbraukušos un saglabāt tautu, sabiedrību un valsti vismaz to līdzšinējā veidolā,» Eiropas Sociālā fonda projekta Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes pētījuma prezentācijā Aizbraukšana, lauku tukšošanās un nākotnes vīzijas apgalvoja sociālantropoloģe Dace Dzenovska. Viņa piebilst, ka patlaban Latvijas publiskajā telpā par emigrāciju tiek runāts kā par noteikta veida problēmu, kurai ir tikai viens risinājums. «Atgriešanās,» to nosauc pētniece, kura pati uzskata, ka sociālā realitāte ir tāda, ka ir nepieciešams meklēt citus risinājumus. >>>
    
Latvijas lauku kultūrvides (un vides) pārmaiņas – vai tikai uz ļaunu?
Ilze Auzāne
  
«Dabiskais sarūk. Mums tas rūp. Un tev?» uz lielformāta plakāta 2010. gadā «jautāja» diriģents Ints Teterovskis, turot rokā plāksnīti ar uzrakstu «Mežs». Tajā varēja saskatīt pēdējos divdesmit gados Rietumu pasaulē eksistējošo uztraukumu par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kas atspoguļojas arī Latvijas likumdošanā un valsts programmās. Projekta Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes pētījumā vides zinātnieks Ivars Pavasars meklēja atbildes uz jautājumu «Cik aktuāla šī problēma ir Latvijā?» un deva pretsitienu savā ceļā sastaptajiem mītiem, kas sašķīda pret iegūto rezultātu dūri. >>>