Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Projekta apraksts
Pēdējās izmaiņas veiktas:
04.01.2011

Latvijas Universitātes paspārnē no 2010. gada sākuma starpdisciplināra pētnieku grupa veic darbu pie pētījuma „Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas“.

Pētījuma mērķis

1. Veikt cilvēkresursu piesaisti zinātnei un izveidot jaunu un starpdisciplināru pētnieku grupu.
2. Apzināt un veicināt ilgtspējīgas attīstības iespējas Latvijas laukos.
3. Veicināt starpdisciplināru un integrētu zinātniskās pētniecības metodoloģiju attīstību.
 
Lai gan ilgtspējīgas attīstības koncepts ir iesakņojies Latvijas publiskajā un politiskajā diskursā, tā galvenais princips – cilvēks pirmajā vietā” – nav guvis reālu piepildījumu. Projekta pētnieki uzskata, ka šāda situācija skaidrojama ar savstarpēji cieši saistītu jomu (ekonomikas, sabiedrības un vides) mākslīgu nošķīrumu ilgtspējīgas attīstības ieviešanas gaitā. Ilgtspējīgas attīstības koncepcijās bieži vien dominē ekonomikas un tirgus principi, kā arī vadība no augšas” saskaņā ar valdību un starptautisko biznesa korporāciju interesēm. 
Projekta pētnieki aicina paraudzīties uz ekonomiku kā jomu, kas ir cieši saistīta ar sabiedrību, kas savukārt ir cieši saistīta ar apkārtējo vidi - nojaucot mākslīgās barjeras un veicinot dažādu ekonomikas-sabiedrības-vides saplūsmes un mijiedarbes formu analīze ilgtpējīgas attīstības kontekstā.
Šī starpdisciplinārā projekta nolūks ir pievērsties „cilvēkam” jeb sabiedrībai kā ilgtspējīgas attīstības resursam un pamatspēkam ilgstoši klātesot, vērot un runāt ar lauku novadu iedzīvotājiem par to, ko viņi domā par tagadni, uztver un skaidro notiekošo, reaģē un dzīvo, kas nekādā gadījumā neizslēdz arī dažādu dokumentu un faktu analīzi kā metodes sastāvdaļu.

Pētījuma objekts

Tagadnes procesi Latvijas laukos, ar to saprotot idejas un praksi, kas veidojas lauku kultūras un sociālpolitiskajā vidē.
Pētnieki skata šos procesus no vairāku zinātņu nozaru: antropoloģijas, politoloģijas, vides zinātnes, valodniecības un literatūrzinātnes skatu punkta, un pievērš īpašu uzmanību veco un jauno dzīves formu mijiedarbei ilgtspējīgas attīstības kontekstā, kā arī „no augšas” un „no apakšas” rosināto starptautisko, nacionālo un vietējo attīstības iniciatīvu savstarpējai ietekmei.

Pētījuma virzieni

1. Pilsoniskās iniciatīvas un valsts un sabiedrības mijiedarbe lauku kopienās (Rasma Kārkliņa)
2. Mazo pašvaldību stratēģijas dažādības vadībā (Deniss Hanovs)
3. Valsts un sabiedrības mijiedarbe vides plānošanā un vides plānošanas instrumentu pielietojums (Ivars Pavasars)
4. Saimniekošanas un uzņēmējdarbības prakses laukos (Agnese Cimdiņa)
5. Lauku iedzīvotāju mobilitātes prakses un to kultūrvēsturiskā izpratne (Dace Dzenovska)
6. Dzīve uz laukiem latviešu literatūrā no brīvlaišanas līdz mūsdienām (Aija Priedīte)
7. Ētikas priekšstati un prakse (Ieva Raubiško)
8. Miermīlīgu sadzīvi veicinoši faktori (Klāvs Sedlenieks)
9. Lingvistisko un sociolingvistisko faktoru ietekme uz dialektu un izlokšņu robežu izmaiņām (Edmunds Trumpa, Anna Stepiņa).

Pētījuma metodes

1. Projekts uzsver cilvēku vai sabiedrību kā galveno attīstības virzītājspēku.
2. Pētnieki izmanto holistisku pieeju, t. i. veic ekonomikas-sabiedrības-vides saplūsmes un mijiedarbes formu analīzi.

3. Pētnieki īpašu uzmanību velta starpdisciplinārai, savstarpēji papildinošai metodikas izstrādei, saskaņojot dažādu pētniecības metožu pielietošanu tā, lai būtu iespējams daļēji integrēt datu ieguvi, īstenot salīdzinošu rezultātu analīzi un sintēzi.
Dažādas zinātņu nozaru epistemoloģiskās un metodoloģiskās nostājas šī projekta ietvaros netiek uzskatītas par šķērsli, bet gan par pētniecības bagātināšanas iespēju.
4. Sistemātisks dažādu kvalitatīvo metožu pielietojums ļauj pētniekiem nepastarpināti izzināt laucinieku viedokļus un izdarīt pēc iespējas precīzākus secinājumus par kopienu dzīvi un „no apakšas” rosinātām, vietējām vajadzībām atbilstošām attīstības stratēģijām.
Pētījums ievērojams arī ar to, ka pētnieki izmanto arī ilgstošus lauka pētījumus atsevišķos Latvijas novados, dzīvojot pētāmajās vietās un pielietojot līdzdalīgas novērošanas metodi.
Šī pētniecības metode raksturīga sociālajai antropoloģijai, kas Latvijā ir samērā jauna disciplīna. Tādējādi līdztekus starpdisciplināras metodikas izstrādei projekts veicina antropoloģijas kā disciplīnas attīstību Latvijā, kā arī tās ieguldījumu politikas veidošanā.

Pētījuma rezultāts

1. Uz politikas veidošanu vērsti secinājumi par lauku iedzīvotāju attīstības praksēm, stratēģijām un perspektīvām (publikāciju un semināru veidā).
2. Ieguldījums starpdisciplināras metodoloģijas attīstībā.
3. Pienesums sociālo un humanitāro zinātņu attīstībai Latvijā.
4. Cilvēkresursu piesaiste zinātnei un jaunas starpdisciplināras pētnieku grupas izveide.