Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Pētījuma temati
Pēdējās izmaiņas veiktas:
08.12.2012

Pilsoniskās iniciatīvas, valsts un sabiedrības mijiedarbe lauku kopienās
Dr. Rasma Kārkliņa

Jautājumi: kā iedzīvotāji kontaktējas ar pašvaldībām? Kāda veida kontakts sniedz vislabākos rezultātus? Kādi apstākļi veicina iedzīvotāju līdzdalību sapulcēs un sabiedriskās apspriešanās? Kādus sadarbības tīklus veido lauku iedzīvotāji savā starpā?
Metodes: lauku novadu valstisko un sabiedrisko institūciju darbības sistemātiska iezīmēšana („mapping”); birokrātisko saskarsmju mērījumi uz aptauju un rakstisku materiālu bāzes; dziļās intervijas un līdzdalīga novērošana.
Rezultāts: secinājumi par to, kas veido veiksmes stāstus uz attīstību vērstā politiskā un sabiedriskā sadarbībā lauku pašvaldībās.

Vides plānošanas instrumentu pielietojums: veiksmes un neveiksmes
Dr. Ivars Pavasars

Jautājumi: cik veiksmīgi darbojas pašreiz Latvijā izmantotie vides novērtējuma un prognozēšanas instrumenti? Cik precīzas un pamatotas izrādījušās šo instrumentu vides izmaiņu prognozes? Vai iedzīvotāji ar to palīdzību spēj efektīvi realizēt savas intereses?
Metodes: objektīva vides stāvokļa novērtējuma sasaiste ar iedzīvotāju aptauju un viedokļu analīzi – unikāla pieeja Latvijā.
Rezultāts: zinātniski pamatoti ieteikumi nepieciešamajiem vides novērtējuma un prognozēšanas instrumentu uzlabojumiem (lai tie kļūtu maksimāli lietderīgi no tautsaimnieciskā viedokļa un efektīvi kalpotu patiesi ilgtspējīgas attīstības mērķiem).

Saimniekošanas un uzņēmējdarbības prakses Latvijas laukos
Dr. Agnese Cimdiņa

Jautājumi: kā lauku saimnieki un uzņēmēji veido attīstības stratēģijas: kā organizē savu ikdienu, kā dzīvo, izdzīvo un pelna? Kā pielāgojas politekonomiskajām pārmaiņām? Vai un kā viņi realizē savu priekšstatus par labu dzīvi? Kā izprot un stiprina ilgtspējīgu attīstību savā nozarē un reģionālajā Latvijā (Eiropā) kopumā?
Metodes: ilglaicīgi un intensīvi līdzdalīgie novērojumi; dziļās intervijas; sekundāru literatūras avotu analīze.
Rezultāts: veiksmīgu saimniekošanas modeļu analīze, ieteikumi lauku reģionos darbotiesspējīgas attīstības stratēģijas izveidei, studiju kursu izveide, pienesums sociālo zinātņu teorijai.

Dzīve uz laukiem latviešu literatūrā no brīvlaišanas laikiem līdz mūsdienām
Dr. Aija Priedīte

Jautājumi: kā latviešu literatūrā tiek attēloti Latvijas lauku iedzīvotāju dzīves un sadzīves apstākļi? Kā un vai realitāte (dzīve viensētā) atšķiras no literārās fikcijas? Kā literārais mantojums iespaidojis sabiedrisko domu, cilvēku rīcību un līdz ar to arī attīstības prakses un iespējas?
Metodes
: literatūras analīze pēc īpaši šim pētījumam izstrādātas anketas; viensētas vēstures padziļināta analīze; literatūras lomas sadzīvē apzināšana kolēģu pētījumos.
Rezultāts
: secinājumi par to, vai un kā kultūrvēsturiskais literārais mantojums ir ietekmējis latviešu kultūras un dzīvesveida sabiedrisko domu un uzvedības modeļus.

“Viensētnieks” un “migrants”: Latvijas lauku iedzīvotāju mobilitātes prakses
Dr. Dace Dzenovska

Jautājumi: kā mainījušās lauku iedzīvotāju mobilitātes prakses no 19. gadsimata vidus līdz mūsdienām? Kā jaunas mobilitātes iespējas un ierobežojumi ietekmē dzīves kvalitāti un rosina jaunu sadzīves attiecību un dzīves formu veidošanos? Kāda ir saikne starp mobilitāti un cilvēku izpratni par labu dzīvi?
Metodes
: lauku iedzīvotāju mobilitātes prakšu iezīmēšana vēsturiskā un mūsdienīgā skatījumā; arhīvu materiālu un sekundāras literatūras analīze; dziļās intervijas un līdzdalīga novērošana.
Rezultāts
: secinājumi par to, kā specifiskas mobilitātes prakses veicina vai kavē lauku iedzīvotāju labbūtību, kā arī par saikni starp mobilitātes praksēm un izpratni par labu dzīvi. Pienesums mūsdienu sociālās teorijas attīstībā.

Par Latvijas reģionu mazo pašvaldību stratēģijām dažādības vadībā
Dr. Deniss Hanovs

Jautājumi
: vai un kā pašvaldību teritorijās mainījies iedzīvotāju sastāvs? Vai un kā pašvaldību attīstības plānu un budžetu prioritātes atspoguļo šīs izmaiņas? Vai pašvaldības ievieš pasākumus, kas veicina izpratni par kultūru dažādību un tās lomu ikdienas dzīvē?
Metodes
: primāro avotu analīze (pašvaldību attīstības plāni koncepcijas, budžeta administrēšanas un prioritāšu analīze); daļēji strukturētas intervijas; līdzdalīga novērošana; fokusa grupu diskusijas.
Rezultāts
: pašvaldības “dažādības stratēģiju” izpēte liecinās par pilsoniskās sabiedrības motivāciju, rīcībspējām un praksēm, piedaloties globālajā kultūru plurālismā atjaunotās nacionālās valsts telpā.

Ētisku priekšstatu veidošanās un tiem atbilstošas prakses Latvijas laukos
Dr. Ieva Raubiško

Jautājumi: kādi ir lauku iedzīvotāju priekšstati par labu dzīvi (labbūtību), tai skaitā par labu kopienu un sabiedrību? Kādas prakses (sadzīves, attiecību, saimniekošanas u.c.) izriet no konkrētas labbūtības izpratnes? Kādi faktori un kā veicinājuši izmaiņas priekšstatos par labu dzīvi laika gaitā, īpaši pēdējo divdesmit gadu sociālpolitisko pārmaiņu posmā?
Metodes: ilglaicīgi līdzdalīgie novērojumi; dziļās intervijas; dzīvesstāstu analīze; sekundāras literatūras analīze.
Rezultāts: secinājumi par to, kā konkrēta izpratne par labu dzīvi veido un ietekmē dzīves stratēģijas laukos; vietējo priekšstatu un prakšu analīze no dažādu diskursu (Rietumu, nacionālā, vietējā), varas attiecību un citu apstākļu saskarsmes skatu punkta.

Dialektu un izlokšņu robežu izmaiņas (lingvistisko un sociolingvistisko faktoru analīze)
Dr. Edmunds Trumpa
Anna Stepiņa

Jautājumi
: Kādā veidā dialekts var mainīties atkarībā no lingvistiskajiem (valodas sistēmas attīstība, literārās valodas ietekme) vai no ekstralingvistiskajiem (pašapziņa, sadzīves reāliju izzušana, migrācija, administratīvo robežu pārmaiņas) faktoriem? Kādas galvenās īpatnības veido prestižākos un dzīvotspējīgākos augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu paveidus?
Metodes
: Dažādu dialekta sistēmas līmeņu (fonētikas, morfoloģijas, leksikas) un sociolingvistikas datu sastatīšana, dialektometriskā analīze, kartografēšanas datu salīdzināšana.
Rezultāts
: Latviešu valodas kā garīgas kultūras mantojuma fondu papildināšana ar jauno izlokšņu materiālu (datu bāze) un tā analīze, latgalisko un nelatgalisko izlokšņu robežu precizēšana (kartogrāfiskais materiāls), areālās lingvistikas un sociolingvistikas metožu pilnveidošana – ieguldījums valodniecības teorijā un baltistikā.

Miermīlības kultūras izpēte: Antropoloģisks pētījums par kultūras faktoriem, kas ļauj izvairīties no konfliktiem
Klāvs Sedlenieks
 
Jautājumi: cik nozīmīga pētāmajās kopienās ir miermīlīga, harmoniska uzvedība un dzīves veids; kādā veidā tiek uzturēta spēja miermīlīgi risināt konfliktus; kādas miermīlīgas konfliktu risināšanas formas tiek izmantotas; kā zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas miermīlīgai sadzīvei tiek uzturētas un nodotas nākamajām paaudzēm?
Metodes: Straujā novērojuma metode, dziļās intervijas, līdzdalīgais novērojums, sekundāro datu izpēte, pamatotās teorijas metode.
Rezultāts: Latvijas sabiedrībā esošo miermīlīgo prakšu apraksts; salīdzinājums par dažādām ar konfliktu risināšanu saistītām iemaņām un praksēm starp divām atšķirīgām kopienām.